- Piedāvā struktūru un metodiskos instrumentus, ar kuru palīdzību dalībnieki nosaka un veido saturu (piemēram, ar dažādu informācijas iegūšanas un strukturēšanas metožu palīdzību).
- Vēro noskaņojumu grupā un veido labvēlīgu gaisotni, lai atvieglotu komunikāciju un eksperimentēšanu grupā (piemēram, ar iepazīšanās, atraisīšanas un atgriezenisko saites metožu palīdzību).
- Kalpo grupai: apslāpē savas intereses, lai palīdzētu grupai strādāt un attīstīties.
- Gādā, lai process būtu “caurskatāms” un, atkarībā no situācijas, piedāvā likumus (piemēram, izmantojot atgriezeniskās saites metodes un padarot procesus uzskatāmus).
- Atturas no vadīšanas lomas, lai grupa varētu attīstīties. Neizsaka savu viedokli un kritiku (cilvēku dabā ir uzklausīt vadītāja viedokli vairāk nekā pārējo dalībnieku teikto; tāpēc vadītājam šī priekšrocība ir jāizmanto ļoti uzmanīgi).
- Dokumentē procesu, apkopo un pieraksta informāciju un viedokļus.
- Aktīvi klausās, jautā, pārfrāzē, apkopo teikto, sniedz atgriezenisko saiti.
- Stāv pāri procesam, nezaudē pārskatu un virzību.
Procesa virzīšana (moderēšana)
Ar procesu virzīšanu apzīmē vadītāja lomu, kurā viņš strukturē un organizē grupas procesu, lai palīdzētu sekmēt mērķi. Pieaugušo izglītībai ir raksturīgi, ka dalībniekiem ir dzīves pieredze un zināšanas, kuras būtu vēlams mērķtiecīgi likt lietā mācību procesā. No tā izriet, ka mainās klasiskā pasniedzēja loma - nodot zināšanas. Tā vietā jārada vidi, kurā dalībniekiem ir iespēja, ieņemt aktīvu lomu. Līdzīga situācija pastāv darba kolektīvā: katram darbiniekam ir savas stiprās puses, un labs vadītājs centīsies radīt apstākļus, kur ir iespējams tās likt lietā.
Ko dara labs procesu virzītājs:
Šī dokumenta autortiesības pieder ICD Riga. Nekomerciālos nolūkos varat to brīvi izplatīt vai mainīt, veicot atsauci uz metodes.lv. Sīkāka informācija: Creative Commons Attribution-Non-Commercial-Share Alike 3.0 Unported License
| Nākamā > |
|---|
