Ja problēmu risināšanas procesam nav skaidras struktūras, rezultāts parasti ir neauglīga un neapmierinoša diskusija, kā to piedzīvo neskaitāmās darbagrupās un sanāksmēs ik dienu. Šādām diskusijām ir raksturīgi, ka uzsāk ar problēmas prezentāciju. Tālāk tiek izvirzīta ideja, ko darīt lietas labā. Ideja tiek tūlīt pat nomelnota, pievēršot uzmanību visiem iemesliem, kāpēc tā nekam neder vai kāpēc to nevarēs īstenot. Nākamā solī atkal pievēršas problēmas cēloņiem un izpausmēm. Žēlošanās mijās ar citu (vai to pašu) ideju izvirzīšanu un to kritizēšanu. Šādā garā diskuisja turpinās līdz kamēr sāk pietrūkt laika un ir jāpieņem lēmums. Ļoti iespējams, ka, jo sanāksmes dalībnieki nevar vienoties, gala lēmumu nākas pieņemt vadītājam. Bet varbūt arī vispār nenonāk līdz lēmumam; šajā gadījumā vismaz var vienoties, ka pie šī darba kārtības punkta atgriezīsies nākamajā sanāksmē. Lai izvairītos no neauglīgas lēkāšanas starp problēmas analīzi, ideju meklēšanu un to izvērtēšanu un lai nodrošinātu, ka katrs šis punkts tiek pietiekoši dziļi apskatīts, vēlams skaidri atdalīt problēmu risināšanas soļus:

1. Problēmas analīze
2. Ideju ģenerēšana
3. Ideju izvērtēšana un ieviešana

Tikai tad, kad problēma ir rūpīgi izanalizeta, ķeras klāt ideju ģenerēšanai. Un tikai tad, kad ir atrasts pietiekoši liels ideju skaits, sāk tās izvērtēt. Pirmajā solī ir svarīgi savaldīt cilvēkam raksturīgo vēlmi nekavējoties ķerties klāt risinājumiem; kad cilveki vēl dzīvoja alās, izdzīvošanas izredzes vairoja pieeja - vispirms rīkoties, un tikai tad sākt domāt, bet mūsdienās tas parasti pie nekā laba nenoved. Otrā solī ir svarīgi savaldīt Rietumu kultūrai raksturīgo negatīvo attieksmi pret citu cilvēku idejām, kuras bieži vien uztver kā draudu savam prestižam, kā rezultātā necentīsies saskatīt to pozitīvos aspektus bet mēģinās atrast, kam piesieties vai turpinās lobēt savu ideju.

Tālāk ir nosauktas metodes, ar kuru palīdzību katrā posmā izspiest maksimumālu rezultātu. Lai nodrošinātu procesa efektivitāti, vēlams pievērst uzmanību arī procesa virzīšanas (moderēšanas) aspektiem. Bet ja vadītājam ir grūti ieturēt distancētu lomu problēmu risināšanas procesā, vēlams apsvērt iespēju izmantot moderēšanas pakalpojumus no malas.