Darbs grupās mēdz sastāvēt no trim posmiem:

1. Priekšdarbiem
2. Darba grupās
3. Ziņojuma

Veiksmīgam darbam grupās ir nepieciešami šādi priekšdarbi:

Ja grupas locekļi viens otram ir maz pazīstami, ir lietderīgi darbu uzsākt ar īsu savstarpēju iepazīšanos.

Pirms uzsākt darbu, grupai jāvienojas, kurš protokolēs un sniegs apkopojošo ziņojumu. Lai izvairītos no pārpratumiem, ir labāk, ja abas funkcijas apvieno viena persona. Grupa var arī iecelt diskusiju vadītāju (moderatoru).

Izvērtēšanas pamatā ir īsi grupu ziņojumi; vēlams, lai tie būtu ilustrēti ar uzskates materiāliem. Dalībniekiem tiek dota iespēja uzdot jautājumus, lai iegūtu papildus informāciju un novērstu neskaidrības. Lai visām grupām būtu vienlīdzīgas iespējas, vēlams uzsākt diskusijas par ziņojumu saturu tikai pēc visu grupu rezultātu prezentēšanas.

Nobeigumā apkopo visu grupu izstrādātos rezultātus un izdara secinājumus turpmākajai darbībai.

Bieži nākas piedzīvot neveiksmīgu darbu grupās: dalībnieki izturas negribīgi vai pat izrāda pretestību, process notiek gausi, un rezultātu nav. Kā likums, tas notiek tāpēc, ka vadītāja ievads un norādes darbam grupās nav bijušas pietiekami skaidras. Vadītājam jāapzinās, ka grupās, kurās dalībnieki vēl nav saliedēti, aicinājums strādāt grupās ir saistīts ar līdzīgām dalībnieku izjūtām kā sākumsituācijā. Dalībnieki jau ir atraduši savu vietu līdzšinējā grupā, iekārtojušies, ir izveidojies kontakts ar kaimiņiem... Aicinājums strādāt grupās var sagraut šo drošības sajūtu: nāk prātā, ka nevarēs vairs tikai klausīties (pašam būs aktīvi jāpiedalās), ka nav zināms, ar ko nāksies strādāt kopā (“vai tik manā grupā nebūs šis...”); parādās šaubas, vai varēs veiksmīgi sadarboties ar pārējiem grupas locekļiem un vai izdosies atrast savu vietu jaunajā grupā; šī nedrošības sajūta var pārvērsties bailēs, bet tās savukārt – pretestībā. Lai izvairītos no šādas situācijas, vadītājam ir jāizstaro drošība un pārliecība par veicamo uzdevumu. Jo mazāka ir dalībnieku pieredze strādāt grupās, un jo mazāk dalībnieki ir savstarpēji pazīstami, jo noteiktākām ir jābūt vadītāja instrukcijām: ir jāiepazīstina dalībniekus ar uzdevuma mērķiem, jāsniedz nepārprotamas norādes un jāveic viennozīmīga dalībnieku iedalīšana grupās.

Pastāv dažādi veidi, kā iedalīt dalībniekus grupās:

Priekšrocības: jauktas grupas, iespēja iepazīties ar citiem dalībniekiem, neviens netiek “atstāts malā”.

Priekšrocības: darbs grupās balstīsies uz kopīgām interesēm, pieaugs motivācija.

Grupas iedalījums, kas balstās uz savstarpējām simpātijām, tikai retos gadījumos būs lietderīgs; draud iespēja, ka daži dalībnieki tiks “atstāti malā” un ka darba grupas pārvērtīsies draudzīgas patērzēšanas pulciņos.

Priekšrocības: laba gaisotne grupā.