Paneļdiskusija
| Mērķis | Laiks | Maks. skaits | Saites |
| 90 - 120 min. | - | - |
Apraksts
5–8 attiecīgās jomas speciālisti tiek uzaicināti diskutēt par izvirzīto jautājumu vai problēmu. Parasti paneļdiskusija sastāv no sekojošiem posmiem: ievada komentārs, paneļdiskusijas dalībnieku uzstāšanās, klausītāju jautājumi, dalībnieku nobeiguma komentāri, apkopojums.
Priekšdarbi:
- Svarīgi ir izvēlēties paneļdiskusijai piemērotus dalībniekus: vēlams, lai viņi pārstāvētu atšķirīgus viedokļus, kā arī, lai spētu tos interesantā un uzskatāmā veidā prezentēt; ja pasākuma mērķis ir pievērst sabiedrības (masu mediju) uzmanību attiecīgai tēmai, būtu lietderīgi pieaicināt ne tikai attiecīgās jomas speciālistus, bet arī sabiedrībā pazīstamas personas, piem., politiķus.
- Lai diskusija būtu mērķtiecīgāka, dalībniekiem var jau iepriekš izsūtīt apspriežamos jautājumus.
Diskusija:
- Vadītājs sniedz lakonisku ievadu, kurā apraksta izvirzītās problēmas būtību un paneļdiskusijas mērķus. Bieži vien var būt lietderīgi vadītāja funkcijas izpildīšanai pieaicināt cilvēku no malas. Vadītāja uzdevums ir virzīt diskusijas procesu un gādāt par likumu ievērošanu (skat. “Procesu virzīšana”).
- Seko paneļdiskusijas dalībnieku uzstāšanās (alfabētiskā secībā), kurā atbild uz iepriekš izvirzītajiem jautājumiem. Lai diskusija nekļūtu garlaicīga, neviena uzstāšanās nedrīkst pārsniegt 3–5 minūtes. Vadītājs pēc katras uzstāšanās var sniegt nelielu apkopojumu. Kad visi paneļa dalībnieki ir izteikušies, klausītājiem (masu mediju pārstāvjiem) tiek dota iespēja uzdot jautājumus. Lai diskusija neizplūstu, vadītājam ir jāgādā par to, lai klausītāju komentāri būtu īsi, kā arī, lai diskusijā tiktu iesaistīts pēc iespējas vairāk paneļa dalībnieku. Lai diskusija noritētu mērķtiecīgāk un tiktu ietaupīts laiks, var vispirms uzklausīt visus klausītāju jautājumus, tos apkopot, un tikai tad dot paneļa dalībniekiem iespēju atbildēt uz tiem.
- Seko īsi paneļdiskusijas dalībnieku nobeiguma komentāri (apgrieztā secībā) un vadītāja nobeigums.
Komentārs
Paneļdiskusija dod iespēju uzzināt speciālistu viedokļus kādā nozīmīgā jautājumā un gūt vielu tālākām pārdomām. Klausītāji ieņem pasīvu lomu, labākajā gadījumā viņiem tiek dota iespēja izvirzīt kādu jautājumu. Tikai retos gadījumos paneļdiskusija novedīs pie taustāmiem rezultātiem, tomēr tā var palīdzēt saprast problēmas būtību un ieskicēt risinājumus. Lai nonāktu pie rezultātiem, būs jāturpina strādāt pie tēmas, piemēram, grupās.
Lai atdzīvinātu diskusijas gaitu, var iestarpināt kādu aktīvu metodi, piemēram, “Bišu stropu”.
Lai atdzīvinātu diskusijas gaitu, var iestarpināt kādu aktīvu metodi, piemēram, “Bišu stropu”.
Šī dokumenta autortiesības pieder ICD Riga. Nekomerciālos nolūkos varat to brīvi izplatīt vai mainīt, veicot atsauci uz metodes.lv. Sīkāka informācija: Creative Commons Attribution-Non-Commercial-Share Alike 3.0 Unported License