Kad savos semināros uzdodu jautājumu par mūsu laikmetam raksturīgām iezīmēm, kā vienu no visbiežākajām atbildēm cilvēki min stresu. Tas ir kļuvis par dzīves sastāvdaļu vairākumam cilvēku – vai tas būtu 9. klases skolēns, kurš cieš no laika trūkuma, mašīnas šoferis, kurš stāv sastrēgumā, vai pārticis cilvēks, kurš meklē jaunu izaicinājumu dzīvē.

Ieskatoties iepriekšējos rakstos, redzams, ka nav brīnums, ka stress ir kļuvis par pastāvīgu mūsu pavadoni, jo dzīve 21. gadsimtā izvirza vēl nebijušas prasības. Stresu var definēt kā līdzsvara trūkumu starp dzīves prasībām un cilvēka spējām tos veikt. Jāmācās, kā tikt galā ar mūžīgo laika trūkumu, daudzām iespējām, kas paveras ik uz stūra, un kā pilnveidot problēmu risināšanas un lēmumu pieņemšanas spējas. No vienas puses, stress ir nepieciešams izdzīvošanai, jo tiek mobilizēts ķermenis bīstamas situācijas pārvarēšanai vai uzdevuma risinājumam. Angliski to trāpīgi sauc par fight or flight simptomu: gatavoties cīņai vai bēgšanai. Stress kļūst ļaundabīgs, ja tas pārtop par pastāvīgu parādību, piemēram, raizējoties par ģimenes uzturēšanu, jūtoties izstumtam no kokektīva vai meklējot jēgu savai dzīvei. Neapšaubu tos ārstus, kas apgalvo, ka vairākums slimību balstās stresā. Terija Lokera un Loga Gresona sarakstītā grāmatā Managing Stress ir atrodams saraksts ar stresa fiziskajām un garīgajām izpausmēm, kā arī to izraisītajām veselības kaitēm. Diemžēl nākas konstatēt, ka manā paziņu lokā te minētie simptomi ir plaši izplatīti.

• Jūt sirdspukstus, paātrināta sirds darbība
• Elsas, elpas trūkums
• Slikta dūša, gremošanas traucējumi
• Caureja, aizcietējums
• Sasprindzinājums, zobu griešana
• Muskuļu sāpes, krampji
• Nemiers, nagu košana, bungošana ar pirkstiem
• Nogurums, spēka izsīkums, miega traucējumi
• Biežas saaukstēšanās
• Sviedrainas rokas
• Aukstas rokas un kājas
• Pārēšanās, apetītes zudums
• Palielināts alkohola un cigarešu patēriņš
• Zudusi interese par seksu

• Norūpējies, satraucies, bailīgs, histērisks, atkāpies, depresīvs
• Nepacietīgs, naidīgs, agresīvs
• Garlaikots, vainīgs, atstāts novārtā, nedrošs, neaizsargāts
• Zudusi interese par savu tēlu, veselību, uzturu
• Zema pašapziņa
• Dara pārāk daudz lietu vienlaikus
• Nespēj padarīt uzdevumu, pirms ķeras pie nākamā
• Grūti skaidri domāt, koncentrēties, pieņemt lēmumus
• Tendence pieļaut vienkāršas kļūdas
• Pārāk daudz darba, nezina, ar ko sākt
• Pārmērīgi kritisks, neelastīgs, neproduktīvs

• Sirdskaites
• Augsts asinsspiediens
• Triekas
• Migrēna
• Gremošanas kaites
• Krampji
• Diabēts
• Vēzis
• Alerģijas
• Reimatisms
• Impotence
• Miega traucējumi
• Bailes
• Depresija

Vienkāršā patiesība par stresu ir tāda, ka tas nogalina. Nešaubos par to, ka stresa rēķinā ir nesalīdzināmi lielāks slimību un nāves upuru skaits nekā smēķēšanas rēķinā. Varbūt vajadzētu darba vietās ieviest stresa izraisītu slimību attēlus, līdzīgi draudiem uz cigarešu paciņām? Laikam tomēr nē: nepiekrītu tam, ka kāds no augšas stāsta, kā man būtu jādzīvo. Kurā brīdī pazūd princips, ka demokrātiska un nobriedusi sabiedrība cenšas veicināt cilvēka autonomiju un atbildīgu lēmumu pieņemšanu, nevis diktē no augšas, kā viņam jādzīvo? Atgriešanos pie pieejas, ka valsts cilvēku vietā pieņem lēmumus un caur draudiem, aizliegumiem un bailēm mēģina panākt pareizu rīcību, uztveru kā demokrātijas kropļošanu; tā mēdz būt rīcības imitēšana, nevis problēmas risināšana.

1950. gados divi ASV kardiologi saskatīja saiti starp sirdskaitēm un stresu. Iedziļinājušies stresa cēloņos, viņi attīstīja ideju par A tipa un B tipa uzvedību. A tipa uzvedība ir raksturīga cilvēkiem, kas ir nepacietīgi, pievērš pārmērīgi lielu uzmanību laikam, ir nedroši par savu statusu, vērsti uz sacenšanos, ir naidīgi un nespēj relaksēties. B tipa uzvedībai ir raksturīga pacietība, līdzsvars un miers. metodes.lv esmu ievietojis metodes.lv esmu ievietojis A tipa uzvedības noteikšanas testu (tehnisku iemeslu dēļ tā aizpildīšanai jāreģistrējas metodes.lv), kas cilvēku rosina uz pārdomām par savu uzvedību. Neatkarīgi no testa rezultātiem, droši vien katrs var atrast situācijas, kuras izraisa liekas negatīvas emocijas, piemēram, ne tajā vietā nolikta zobu birste, mašīna, kas neievēro kājāmgājēju, vai kolēģis, kas nepieklauvē pirms ienākšanas telpā. Ja ir pietiekoši liela vēlme un disciplīna, ir iespējams atradināties no šādām rīcībām. Šādas negatīvas rīcības struktūras ir izveidojušās daudzu gadu garumā, un, lai tās mainītu, ir nepieciešams laiks un darbs.

Miega trūkums ievērojami ietekmē cilvēka darbošanās spējas. Pētījumi Lielbritānijā rāda, ka vairāk nekā 16% satiksmes negadījumu cēlonis ir miega trūkums. Miega trūkums arī bija cēlonis kuģa Exxon Valdez avārijai, kas beidzās ar 40 000 000 litru naftas piesārņojumu Aļaskā. Ir daudzi pētījumi, kas parāda, kā miega trūkums strauji samazina cilvēka atmiņas, domāšanas un reaģēšanas spējas darbā. Pārsteidzoši, ka šis fakts neizraisa plašu cilvēku sašutumu, tieši pretēji: daudzi politiķi un citi vadītāji lepojas ar to, cik maz laiku viņi tērē gulēšanai; sabiedrība uzskata par normālu, ka ārsti un medmāsas strādā diennakts maiņas; plaši izplatīts ir aizspriedums, ka cilvēks, kas daudz guļ, ir slinks; vairākums cilvēku nevar iedomāties, ka varētu dzīvot bez modinātāja utt. Tiem, kas grib uzzināt vairāk par miega nozīmi, gulēšanu un sapņiem, varu ieteikt Pola Mārtina grāmatu Counting Sheep: The Science and Pleasures of Sleep And Dreams

Manā dzīvē stress ir kļuvis par normālu dzīves sastāvdaļu. Cenšos nesaspringt par to, bet pievērst uzmanību tam, ka stresa posmiem, kas man izraisa nepacietību un vārīgu miegu, sekos posmi, kuros varu atslābt un izjust līdzsvaru. Man zināms stress ir tā cena, ko maksāju par savu dzīvesveidu, kuram raksturīga neatkarība un pievēršanās dzīves radītajām iespējām. Šādi meklēju vidusceļu starp pirmajā rakstā aprakstītajām dzīves pieejām Pienākums => Prieks un A=NG.