3 soļi un citas problēmu risināšanas tehnikas

Strukturēt problēmu risināšanas procesu.

---

---

---

Apraksts

Ja problēmu risināšanas procesam nav skaidras struktūras, rezultāts parasti ir neauglīga un neapmierinoša diskusija, kā to piedzīvo neskaitāmās darba grupās un sanāksmēs ik dienu. Tipisks scenārijs ir šāds: Sanāksmi uzsāk ar problēmas prezentāciju; tālāk tiek izvirzīta ideja, ko darīt lietas labā; tūlīt pat ideja tiek nomelnota, pievēršot uzmanību visiem iemesliem, kāpēc tā nekam neder vai kāpēc to nevarēs īstenot; atkal pievēršas problēmas cēloņiem un izpausmēm un žēlošanās mijās ar citu (vai to pašu) ideju izvirzīšanu un to kritizēšanu; šādā garā diskusija turpinās līdz kamēr sāk pietrūkt laika un ir jāpieņem lēmums; iespējams, ka, jo sanāksmes dalībnieki nevar vienoties, gala lēmumu vadītājs pieņems vienpersoniski; bet varbūt arī vispār nenonāk līdz lēmuma pieņemšanai un dalībnieki vienojas, ka pie šī darba kārtības punkta atgriezīsies nākamajā sanāksmē.

Lai izvairītos no šādas neauglīgas lēkāšanas starp problēmas analīzi, ideju meklēšanu un to izvērtēšanu un lai nodrošinātu, ka katrs šis punkts tiek pietiekoši dziļi apskatīts, vēlams skaidri atdalīt problēmu risināšanas soļus:

Problēmas analīze

Metodes: Viedokļi, SVID analīze, Domu karte, Apmētāt ar dubļiem

Risinājuma meklēšana

Metodes: Smadzeņu vētra, 6.3.5., Redzējumā balstīta plānošana

Ideju izvērtēšana un ieviešana

Metodes: No idejas līdz darbības plānam

Tikai tad, kad problēma ir rūpīgi izanalizēta, ķeras klāt ideju ģenerēšanai. Un tikai tad, kad ir atrasts pietiekoši liels ideju skaits, sāk tās izvērtēt. Pirmajā solī ir svarīgi savaldīt cilvēkam raksturīgo vēlmi nekavējoties ķerties klāt risinājumiem. Otrā solī ir svarīgi savaldīt cilvēkiem raksturīgo negatīvo attieksmi pret citu cilvēku idejām, kā rezultātā necenšas saskatīt to pozitīvos aspektus bet mēģinās atrast tā trūkumus un turpina lobēt savu ideju.

Piezīmes

Daži principi, kas palīdzēs problēmu risināšanas procesā:

Definēt problēmu kā uzdevumu

Mērķis ir pārvērst problēmu uzdevumā, piemēram, neteikt: “Mums nav laika”, bet “Kā iegūt vairāk laiku”. Pārvēršot problēmu uzdevumā, pievērš uzmanību uzdevumu meklēšanai un rada pozitīvu attieksmi pret to. Šis ir praktisks paņēmiens, kā īstenot labi pieeju dzīvei, ka katra problēma paver jaunas iespējas.

Meklēt otro labāko risinājumu

Šis ir vērtīgs pamata princips problēmas cēloņu meklēšanā un ideju ģenerēšanā. Cilvēka smadzenes ir slinkas un tām ir tieksme apstāties, tiklīdz tās ir izvirzījušas pirmo ideju, kas tām ienākusi prātā. Piespiežot smadzenēm turpināt domāt un izvirzīt vēl citas idejas, bieži vien nonāks pie labāka rezultāta.