Izglītītbas tehnoloģijas: E-mācības un tehnoloģiju izmantošana mācību procesā

Attēls: Pasaule

    Saturs

  1. Ievads - Apvērsums izglītības pasaulē
  2. E-mācību lietošanas scenāriji
  3. Kas jāņem vērā e-mācību risinājumu meklējumos
  4. E-mācībām pieejamo rīku pārskats
  5. Mana pieredze e-mācību jomā
Šis raksts tika aktualizēts un papilidināts 2020. gada martā.

1. Ievads - Apvērsums izglītības pasaulē

Skatoties, cik gausi notiek pārmaiņas Latvijas skolās, augstskolās un citās mācību iestādēs, viegli var palaist garām, ka izglītības pasaulē notiek straujas pārmaiņas, kuru sekas vēl pat nevaram apjaust. Daži piemēri:

2006. gadā Salmans Kāns sāka radīt Youtube videoklipus, lai palīdzētu savam brālēnam un citiem paziņām matemātikā skolā. Dažus gadus vēlāk šos klipus skatījās miljoniem skolēnu un skolotāju. Tika nodibināta Khan Academy, kura ir radījusi tūkstošiem mācību video un izveidojusi programmatūru skolēnu un skolotāju atbalstam. 2020. gadā Khan Academy ik mēnesi izmantoja vairāk nekā 18 miljonu studentu 190 valstīs (Skat. preses paziņojumu). Šādu mācību video klipu priekšrocība ir, ka tos var apstādināt un atkārtot, līdz kamēr skolēns ir sapratis pasniegto tēmu. Attīstot šo pieeju tālāk, daudzās mācību iestādēs sāk ieviest “apgrieztās klases” principu: skolēni mājās patstāvīgi apgūst mācību vielu, un skolotājam nav jātērē laiku klātienes nodarbībās ar saturu izklāstiem. Iegūto laiku var veltīt projektiem, individuālam atbalstam un praktiskajam darbam.

Ir kļuvuši plaši pieejami brīvi pašmācību un tālmācību kursi. Internetā var atrast brīvus mācību resursus par dārzkopību, augstāko matemātiku, programmēšanu, literatūru, astroloģiju, mašīnas remontēšanu vai gandrīz jebkuru citu interesējošo tēmu. Šī attīstība sasniedza jaunu kvalitāti, kad pasaules vadošās augstskolas, piemēram, Berkeley University of California un MIT, padarīja brīvi pieejamus savu lekciju ierakstus un mācību materiālus. Starplaikā miljoniem cilvēku pasaulē mācās atvērtos tiešsaistes kursos, ko piedāvā Coursera, edX un citas platformas (Skat. Saites).

Valodu mācīšanās aplikācija Duolingo ir vēl viens veiksmes stāsts, kas ir mainījis cilvēku mācīšanās ieradumus. Šo risinājumu izmanto ap 300 miljonu aktīvu lietotāju svešvalodas apguvei.

”Lielie dati”, mākslīgais intelekts, virtuālā realitāte, mašīnmācīšanās un citas tehnoloģijas turpinās mainīt mūsu mācīšanās ieradumus un izglītības pasauli. Uz šī fona nav brīnums, ka tieši izglītības tehnoloģijas un medicīna ir tās jomas, kurām jaunuzņēmumi piesaista milzīgas investīcijas. Var piebilst, ka jaunuzņēmēju vidū tradicionālie termini (e-mācības, tālmācība, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā un citi) nešķiet diez ko atraktīvi, tāpēc tiem ir radies jauns apzīmējums: EdTech (Education Technologies) - jeb Izglītības tehnoloģijas.

2. Izglītības tehnoloģiju klasifikācija

Lai atvieglotu orientēties izglītības tehnoloģiju pasaulē, piedāvāju tās šķirot pēc to nolūka mācību procesā un pielietojuma jomas.

Toms Urdze: Izglītības tehnoloģiju nolūks mācību procesā (01/03)
Toms Urdze: Izglītības tehnoloģiju klasifikācija (02/03)

Izglītības tehnoloģiju pielietojums

Satura prezentēšana un satura radīšana

Izglītības tehnoloģijas var palīdzēt pasniegt saturu smadzenēm draudzīgākā veidā, piemēram ar domu karšu palīdzību; ir plašas iespējas papildināt vai aizstāt prezentācijas materiālus ar attēliem, audio un video; mūsdienās jebkuram cilvēkam ir iespēja publicēt saturu internetā, kas paver iespējas tā individualizētai apguvei.

Domājot par rīkiem, kurus izmantot satura radīšanai, ir dažādi faktori, kas noteiks sev piemērotākā risinājuma atlasi, piemēram, vai meklējiet risinājumu Windows, iOS, Android, tiešsaistes vai citai videi, vai meklējiet brīvu vai slēgtu programmatūru, budžets, nepieciešamo funkciju klāsts u.c.

Šeit ir daži plaši izmantoti atvērtā kodu risinājumi, kas ir pieejami Windows, iOS un Linux videi:

  • Ar OBS Studio var radīt un straumēt savus video ierakstus.
  • Shotcut ir brīva video apstrādes programma.
  • Audacity ir plaši izmantota programma audio ierakstīšanai un apstrādei.
  • Gimp ir brīva alternatīva Adobe foto apstrādes programmai.
  • Inkscape ir profesionāla aplikācija logotipu, ilustrāciju un citu vektoru grafiku veidošanai.
  • Calibre ir pilnīgs risinājums e-grāmatu pārvaldīšanai un apstrādei. To var izmantot e-grāmatu pārvaldīšanai, konvertēšanai uz citiem e-grāmatu formātiem, Word, HTML un citu dokumentu pārvēršanai e-grāmatās, jaunu e-grāmatu izveidei, e-grāmatu meklēšanai, e-grāmatu labošanai un pielāgošanai un daudz kam citam.

Komunikācija

Var atšķirt starp risinājumiem, kas nodrošina sinhronu komunikāciju – tātad saziņu tiešsaistē, piemēram telefona saruna, un risinājumiem, kas nodrošina nesinhronu komunikāciju, piemēram sarakstē pa pastu.

Sociālie mediji lielai daļai cilvēku ir kļuvuši par galveno saziņas veidu, un arī izglītībā tie bieži vien aizstāj vai papildina citas saziņas formas.

Gribu šeit izcelt forumus, kas izglītībā var būt ļoti efektīvs komunikācijas līdzeklis. Forumi ļauj pasniedzējam atbildēt jautājumus sev ērtā laikā, visa informācija atrodas vienviet, paši dalībnieki un citi pasniedzēji var iesaistīties domu apmaiņā, “klusajiem” dalībniekiem ir vieglāk iesaistīties forumu diskusijās un saturs bieži vien ir kvalitatīvāks, jo cilvēks ir padomājis, pirms noformulē savu domu foruma ierakstā. Diemžēl dzīve liecina par to, ka vairums forumu netiek aktīvi izmantoti un tie pārtop par “kapsētām”. Lai dalībnieki tos aktīvi izmantotu, jāveic aktīvs moderēšanas darbs un jānodrošina, ka tajos ir atrodams cilvēkus interesējošs saturs, kurš regulāri mainās un papildinās.

Sadarbība un kopdarbs

Pastāv daudzas un dažādas tehnoloģijas studentu kopdarba organizēšanai, piemēram:

  • kopīgo dokumenta radīšana Google diskā;
  • projekta plānošana un pārraudzība platformā Trello;
  • ideju apmaiņa vietnē Padlet;
  • dažādi

    Moodle

    vidē iekļautie rīki, tai skaitā, kopīgotas vārdnīcas, datubāzes un forumi.
Viki vietnes

Šeit gribu pievērst uzmanību viki vietnēm, kas ir salīdzinoši sena tehnoloģija, bet nav guvusi pārāk plašu popularitāti; vairums pedagogu pat neiedomājas par iespēju to izmantot savās mācībās.

Ieguvumi un iespējas
  • Pieejamība: piemēram, viki vietnes var veidot Moodle kursos.
  • Salīdzinoši vienkārši lietojama tehnoloģija: kad lietotājs ir sapratis viki darbības principus un īpatnības, ir vienkārši radīt jaunu un papildināt esošu.
  • Strukturēts un savstarpēji sasaistīts saturs: viki vietnē saturs ir organizēts hierarhiskās lapās, kas tiek automātiski sasaistītas. Rezultātā var radīt kompleksus dokumentus un saglabāt saprotamu struktūru.
  • Esošu viki vietņu izmantošana: var apsvērt iespēju neradīt jaunu viki vietni, bet iesaistīt studentus publiski pieejamu viki vietņu papildināšanā. Piemēram, Wiki Edu ir organizācija, kas cenšas radīt saiti starp augstāko izglītību un Vikipēdiju. Īpaši Latvijā ir aktuāls jautājums par vikipēdijās satura kvalitāti, kurš bieži vien atpaliek no pieņemtajiem kvalitātes standartiem un ir nepilnīgs.
  • Darbības vēstures saglabāšana: viki vietnes saglabā informāciju par visām veiktām izmaiņām. Pasniedzējam tas dod iespēju objektīvi novērtēt katra studenta ieguldījumu kopīgajā projektā.
  • Viki valoda (Markdown): vairums viki platformas izmanto kādu no “markdown” valodām, kas ļauj koncentrēties uz saturu un nedomāt par teksta formatēšanu. Piemēram, lai norādītu, ka kāds teksta gabals ir virsraksts, tam priekšā pieliek # zīmes (# = 1. līmeņa virsraksts, ## = 2. līmeņa virsraksts utt.). Ir dažādas piezīmju rakstīšanas programmas, kas izmanto “Markdown” valodu un automātiski konvertē tekstu tīkamā izskatā, piemēram, Typora.

Trūkumi un izaicinājumi
  • Nav intuitīvi: kaut nav sarežģīta, ir jāpierod un jāapgūst viki vietņu īpatnības, piemēram, lietot [[ ]] jaunu lapu radīšanai.
  • Barjera: vairums cilvēkiem ir liela barjera grozīt citu cilvēku radītu ierakstu. Lai studentu sāktu to darīt, ir viņus jāapmāca un jāvirza.
  • Viki vietnes nav pievilcīgas: viki vietnes ir funkcionālas, bet tās nemēdz būt atraktīvas, kas var mazināt cilvēku vēlmi tajās darboties.

Aktivitātes un spēles

Ir neskaitāmas vietnes ar spēlēm un testiem, ko izmantot mācīšanās nolūkiem, piemēram, testi, krustvārdu mīklas un iegaumēšanas treniņu aplikācijas.

Jauna parādība, kas strauji gūst popularitāti, ir spēliskošana, jeb spēļu elementu izmantošana mācību nolūkos, lai veicinātu cilvēku ieinteresētību un motivāciju. Pastāv īpaši šim nolūkam radītas vietnes, piemēram Bunchball, bet spēļu elementus mācību procesā var ieviest arī bez avansētām tehnoloģijām, piemēram, izsludināt balvas par aktīvu līdzdalību, sastādīt aktīvāko dalībnieku līderu sarakstu, mācību vielu sadalīt pa līmeņiem, kurus dalībnieki sasniedz, vai sadalīt dalībniekus pa komandām un organizēt sacensības starp tām.

Ir radies vesels žanrs Nopietnās spēles. Kaut nedaudz novecojusi, labu ieskatu šajā laukā piedāvā ES projekta mājaslapa Serious Games Network.

Datora simulācijas ļauj atdarināt reālas problēmas virtuālā pasaulē, ļaujot cilvēkiem trenēties un attīstīt savas prasmes drošā vidē. Viens no pionieriem šajā jomā ir ASV armija, kas jau ilgu laiku izmanto datora spēles gan zaldātu rekrutēšanai, gan apmācīšanai. Diemžēl simulāciju izveide ir dārgs un laikietilpīgs process, tāpēc šāds risinājums ir interesants pirmām kārtām lielām organizācijām.

Pastāvīga mācīšanās

Jau pieminētie atvērtie tālmācību kursi, video instrukcijas Youtube, Duolingo un citas aplikācijas ļauj cilvēkam apgūt interesējošo saturu sev izdevīgā laikā un vietā. Šādi risinājumi var papildināt (reizēm pat aizstāt), tradicionālas mācību formas, piemēram, daudzi uzņēmumi mūsdienās darba drošības apmācības īsteno ar pašmācību kursu palīdzību.

Resursi internetā

Ja ir svešvalodas zināšanas, nav laikam nekā, ko internetā neatrast. Šeit gribu pievērst uzmanību dažādiem brīviem resursiem.

Atvērtie izglītības resursi

Atvērtie izglītības resursi ir brīvi mācīšanās resursi, kurus jebkurš lietotājs var izmantot savām vajadzībām. OER kustība ir salīdzinoši jauna. Šo resursu struktūra, saturs un kvalitāti ir svārstīgi, tāpēc jāparedz laiku to izpētei. Sadaļā Saites atradīsit virkni platformu, kur ir apkopoti atvērti izglītības resursi.

Creative Commons

Runājot par brīviem resursiem, ir jāpiemin Creative Commons kustību. Creative Commons tika radīta kā alternatīva radošo darbu intelektuālajai aizsardzībai, dodot autoriem iespēju pašiem noteikt, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar viņa darbu.

Tālāk ir minētas dažas vietnes, kurās atrast foto attēlus, kurus to autori ir licencējuši ar "Creative Commons" licencēm, kas ļauj tos kopīgot un brīvi lietot. Ieskatieties interesējošā attēla detalizētā aprakstā, lai noskaidrotu, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar to, un kāda veida atsauce ir jāpievieno, ja to publicē savos materiālos.

Podraidījumi

Podraidījumi ir audio ieraksti, kurus var klausīties tiešsaistē vai lejupielādēt savā datorā vai telefonā. Ir dažādas aplikācijas, kuras ļauj abonēt atsevišķus radījumus, kuri tiks automātiski lejupielādēti noteiktajā laikā. Ieskatoties podraidījumu direktorijas, piemēram, Learn Out Load vai Podcastdirectory.com redzēsi, ka pieejamais tēmu un raidījumu klāsts ir milzīgs, padarot to par interesantu mācīšanas un mācīšanos resursu.

Mācīšanās platformas

Moodle un citas kursu pārvaldīšanas sistēmas ir e-vides, kas radītas mācību un mācību procesa pārvaldīšanai. Tajās ir iekļauts plašs rīku klāsts, ko pasniedzējs var izmantot mācībām, kā arī tiek nodrošinātas iespējas pārvaldīt dalībniekus un administrēt mācību procesu. Latvijā vairums organizāciju izvēlas Moodle programmatūru, jo tā ir brīva, latviskota un nodrošina plašu funkciju klāstu.

3. Kritēriji izglītības tehnoloģiju atlasei

Toms Urdze: Izglītības tehnoloģiju atlases kritēriji (03/03)

Pirms sākat aktīvi lietot kādu izglītības tehnoloģiju, aicinu izvērtēt šos četrus jautājumus.

Noderīgums: Vai izvēlētais risinājums rada pievienotu vērtību mācību procesam?

Ieguldījums un atbalsts: Vai nepieciešamais ieguldījums rīka apgūšanai un lietošanai ir samērīgs ar iecerēto ieguvumu?

Ilgtspēja: Vai esi izvērtējis izraudzītās tehnolģijas ilgtspēju? Vai pastāv iespēja eksportēt radīto saturu, ja nākotnē gribēs pāriet uz citu risinājumu?

Pieejamība: Vai noskatītais EdTech rīks atbilst pieejamības standartiem? Vai tas ir latviskots? Vai tas ir pieejams dažādām operētājsistēmām un platformām?

4. Daži izaicinājumi un šķēršļi

Mācību iestādēm un citām organizācijām, kuras vēlas nopietni pieķerties e-mācībām, ir vēlams to darīt plānveidīgi un sistemātiski, paredzot līdzekļus ne tik vien tehnoloģiju ieviešanai, bet arī pasniedzēju un lietotāju apmācībai un atbalstam.

Daudzi izglītības tehnoloģiju risinājumi prasa ievērojamu ieguldījumu no pasniedzēju puses, piemēram, satura pielāgošanai interneta videi vai video prezentāciju izveidei. No organizāciju vadības puses, jāpārdomā, kas būs pasniedzēju motivācija to darīt, un kā panākt, lai jaunie risinājumi tiktu aktīvi izmantoti.

Daudzi krāšņi risinājumi pavedina uz to, vairāk uzmanības pievērst formai nevis saturam.

Būs jāmācās un būs jāiegulda laiku jaunās tehnoloģijas apgūšanai. Un būs jāatbalsta savus dalībniekus jaunā risinājuma lietošanā.

Daļa pedagogi iegulda ievērojamus pūliņus, lai atrastu iemeslus izvairīties no dažādu jauninājumu ieviešanas, nevis meklē iespējas kā tos izmantot savā labā un/vai pielāgot savām vajadzībām. Uz jautājumu, kāpēc izmantot jaunās tehnoloģijas mācību procesā, gribas atbildēt ar pretjautājumu: kāpēc neizmantot brīvi pieejamus rīkus, kas ļauj mācības padarīt interesantākas, veicina patstāvīgu mācīšanos, sekmē to pieejamību, nodrošina satura aktualitāti un rada iespēju to sasaistīt ar dalībnieku reālajām vajadzībām, sekmē dalībnieku aktīvu līdzdalību un dalīšanos savā pieredzē, dod iespēju uzturēt kontaktu ar dalībniekiem pirms un pēc mācībām, mācību laikā atbrīvo laiku diskusijām un saturu padziļinātai izpratnei, ļauj integrēt pasaules vadošo ekspertu atklājumus un atzinumus un paver dalībniekiem iespēju mācīties sev tīkamā veidā un laikā?

Mācību process būs efektīvāks tad, ja tas sekmē dalībnieku aktīvu iesaistīšanos, diskusijas, pieredzes apmaiņu un patstāvīgu darbu. Līdzīgi kā klātienes mācībās, arī e-mācību pasaulē daudzviet turpina dominēt vienvirziena komunikācija, piemēram, ievietojot apgūstamo materiālu e-vidē un cerot, ka dalībnieks to patstāvīgi apgūs. Pieredze liecina, ka tā parasti nenotiek.

5. Atbalsts

Ja meklējiet idejas vai atbalstu izglītības tehnoloģiju ieviešanas tehniskajiem un pedagoģiskajiem aspektiem, sazinieties ar Tomu Urdzi: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.